Kuldīgā top pirmais Latvijas Pasta individuālā dizaina pakomāts

Mākslas pieskāriens, kas ieraugāms ikdienas vidē, pievieno vērtību ne tikai tai, bet arī nejaušam garāmgājējam, kas kļūst par tā skatītāju. Lai arī pakomāta pamata funkcija ir sūtījumu piegāde un nosūtīšana, tomēr tikpat labi to var pārvērst mākslas darbā. Individuālā dizaina Latvijas Pasta pakomāts jau pavisam drīz būs redzams arī reģionos – šoreiz Kuldīgā, kur to pārradīs pilsētas mākslas skolas 6. kursa audzēkņi skolotājas Māras Straumes vadībā.

Logi ar vērtnēm, durvis, ko rotā smalki kokgriezumi, izliektas līnijas, gadu skarta tekstūra, niansēti veidotas laternas un lampas – Kuldīga ir pilsēta, kur senatne sastopas ar mūsdienām, tomēr pāri visam te valda milzīga pietāte pret kultūrvēsturisko mantojumu. Turklāt tā ir zināma ne tikai ar klasisko ainavu, kur redzams sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu, bet arī ar vecpilsētu, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pērn  Latvijas Pasts tai veltīja arī pastmarku.

Jau jūnijā daļu no Kuldīgas šarma, kas slēpjas niansēs, varēs ieraudzīt arī uz jaunā Latvijas Pasta pakomāta Aizputes ielā 7. Ja Rīgā jau redzami šie mākslas pakomāti – Āgenskalna tirgū, kur izmantots pašu iedzīvotāju radīts dizains, un Brīvības un Miera ielas krustojumā, kur iemājo animācijas filmas Straume galvenais varonis, tad reģionos šis būs pirmais.

Latvijas Pasta pakomāta  dizainu Kuldīgā ir apņēmušies radīt mākslas skolas 6. kursa audzēkņi skolotājas Māras Straumes pārraudzībā. Par skolēnu darbu vadmotīvu  izvēlētas pilsētas detaļas, kas slēpjas durvīs un logos, apgaismes stabos, tā atklājot tai tik raksturīgos elementus un vienlaikus simboliski sasaucoties ar pakomāta durtiņām, kas reizēm top arī par logiem, kur ielūkoties.

Objektu fotogrāfijas, ko bērniem izvēlēties zīmēšanai, Māra ieguvusi divu stundu laikā – ik uz soļa pilsētā redzama senatnes elpa, kas iezīmē Kuldīgas individualitāti. Tieši vēl neuzpucētās un neatjaunotās lietas zīmēšanai ir vispateicīgākās, jo tās izaicina katra spējas atklāt objekta stāstu, atainot tā tekstūru, ieskicēt raupjumu. Savukārt, kad jūnija pirmajā pusē rezultāts jau būs redzams uz pakomāta, ikvienam kuldīdzniekam būs iespēja aplūkot, vai uz tā nevīd fragmenti no paša vai kaimiņa logiem un durvīm.

“Sabiedrība iegūst, ja vidē, vietās un elementos, kur to vismazāk gaida, pavīd daļiņa no mākslas. Tā ir visiem palīdzoša. Arī mūsu audzēkņiem šis ir lielisks piedzīvojums, jo tagad darbi iegūs ilglaicību, tie būs publiski redzami. Tā ir dubulta motivācija censties, piedomāt pie detaļām un precizitātes. Zīmējot šādus elementus, nevajag būt perfektiem, jo nereti tieši nepilnīgās līnijas piešķir dzīvīgumu. Neesam roboti, tie ir ar brīvu roku zīmēti darbi,” saka Māra, vienlaikus uzsverot, cik būtiski ir bērnos attīstīt pašpārliecinātību par paveikto.

Kuldīgas mākslas skolu, septiņu skolotāju vadīti, apmeklē ap 200 bērnu, nereti mākslu dalot vēl ar sporta un mūzikas skolu pienākumiem. Savukārt pakomāta dizainu radīs 11 6. kursa audzēkņi, kuri ikdienu pavada draudzīgā un brīvā atmosfērā. Skolotāja Māra atzīst, tāda ir mākslas skolas priekšrocība, jo te nāk bērni, kuriem ir interese radoši darboties.

To apliecina arī Paula Līcīte, Eva Markševica un Elizabete Enija Bravlanska, kuras izvēlējušās detalizēti izzīmēt savas pilsētas logus un durvis. Paula atklāj, ka ikdienu piesātina tik daudz notikumu un laiks kļūst tik straujš, savukārt mākslas skola ir vieta, kur steiga pierimst. Arī Eva piebilst, ka te ir iespēja gan radoši izpausties, gan būt līdzīgi domājošo vidū, taču atbildība un sabiedrības vērtējums par zīmēto, kas būs redzams uz pakomāta, gan nedaudz biedē.

Latvijas Pasts individuālā dizaina pakomātus šogad plānojis ieviest arī Liepājā un Cēsīs, tādējādi akcentējot pilsētu unikalitāti.